Daugavpils novada daba




Novada teritorijā  dominē paugurainas ainavas, ko nosaka ģeomorfoloģiskais faktors (Skrudalienas, Dagdas pauguraines). Tas ir sīkkontūrains, mozaīkveida, un estētiski pievilcīgs ainavu tips,kuras raksturojas ar lielu bioloģisko un ainavisko daudzveidību.  Dažādas uzbūves  pauguru un ieplaku mija nosaka ļoti lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un augāja  kontrastainību, zemes  lietojuma veidu daudzveidību un  sīkkontūrainību.  No vizuālās uztveres viedokļa plaši  un  atklāti skati mijās ar tuviem un noslēgtiem skatiem.

Reljefa formas saposmotības pakāpe kompleksā ar veģetāciju un iekšējiem ūdeņiem nosaka novada ainavas gleznainību un pievilcību un  ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem lielu popularitāti ieguvušo dabas taku ierīkošanai.  

Ierīkotas ir šādas takas:
1. Markovas izziņas taka ("Daugavas loki")
2. Dinaburgas taka  (Naujenes pagasts, dabas parks "Daugavas loki")
3. Egļukalna  taka  (Sventes pagasts)
4. Grāfa, Džungļu, Stārķu takas  (Līksnas pagasts)

Novada teritorijas lielākā daļa atrodas  zemāk  par  150 metriem virs jūras līmeņa,  tikai  atsevišķi  pauguri pārsniedz  200 m augstumu.
 
Egļu kalns 220,1 m.v.j.l. 
Piķelnieku kalns 206 m. v. j. l.
Lediņu kalns 202 m.v.j.l.
Skrudalienas kalns   201 m. v.  j. l.

ĪPAŠI  AIZSARGĀJAMĀS  DABAS  TERITORIJAS
Daugavpils novadā atrodas  22 nozīmīgas aizsargājamas teritorijas, kas aizņem 22,5% no novada kopplatības: 5 dabas parki, 15 dabas liegumi, 3 aizsargājamo ainavu  apvidi, 2 vietējas  nozīmes īpaši aizsargājamas  dabas teritorijas, kas atbilst  NATURA 2000 statusam, 5 ģeoloģiski  un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi un 7  dendroloģiskie stādījumi.  No tām 14 teritorijas ietilpst NATURA 2000 sarakstā.

Novada teritorijā ir 4 valsts nozīmes ģeoloģiskie pieminekļi:
1. Nīcgales  lielais  akmens, lielākais Latvijā, garums  10,5 metri,  platums 10,4 metri,  augstums 3,5 metri,  virszemes  tilpums 170 kub.m.
2. Viļušu  avots  -  Naujenes pag.,  spēcīgākais  avots  Daugavpils rajonā,   debits apm. 14 l/s.
3. Mālkalnes  avots  -  Vecsalienas pag.  debits  10 l/s.
4. Daugavas vārti  -  sašaurinājums Daugavas senlejā starp Ververu un Slutišķu kraujām.

Daugavpils novadā ir konstatētas vairāk kā 755 paparžaugu un augstāko augu sugas  - 45% no Latvijā sastopamām gandrīz 10 daļa no tām ir Latvijas floras retumi, kas pieder trijām aizsargājamo augu grupām.  

Jāatzīmē, ka lielākā daļa no augu sugām ir koncentrējusies Daugavas ielejā vai Daugavas pieteku applūstošajās palieņu pļavās vai pieteku ielejās.

Daugavpils novadā 15 no Latvijas reto augu sugām aug tikai Daugavas ielejā vai tieši tās tuvumā.  
Viena no nozīmīgākajām dabas resursu sastāvdaļām ir mežs, kas Daugavpils novadā aizņem 62554 ha jeb 34,6%  no novada kopplatības. Mežainums pa pašvaldībām nav vienmērīgs. Tā Līksnas pagastā tas ir 54%,  Nīcgales pagastā 55%,  bet  Višķu pagastā tikai 9%,  Lauceses pagastā 18%,  Kalkūnes pagastā 19%.  Katru gadu novada mežos izcērt ap 100 t.kub. koksnes.  

Lielākie meža masīvi ir Nīcgalē,  Līksnā,  Salienā un gar Daugavas krastiem dabas parkā “Daugavas loki”. Valstij  pieder  57% no meža platībām, kurus apsaimnieko valsts akciju  sabiedrība “Latvijas meži”.  Novada mežos ir bagāta un daudzveidīga medību fauna.  

Populārākie medījamie dzīvnieki ir aļņi, staltbrieži, meža cūkas, stirnas, bebri, zaķi,  no putniem  -  pīles, slokas.
Pēc valsts meža dienesta datiem 2008.gadā uzskaitīti 387 aļņi, 336 staltbrieži, 5241 stirna,  942 mežacūkas,  903 jenotsuņi, lapsas 1416,  zaķi 1436,  meža caunas 787,  akmenscaunas 209,  āpši 284,  bebri 2680, ondatras 171, Amerikas ūdeles 882.  

Daugavpils novadā ir raksturīgs liels ezeru skaits:

Sventes ezers 739 ha
Riča  ezers 588 ha
Luknas ezers 409 ha
Višķu ezers 360 ha
Medumu ezers 265 ha
Silenes ezers 262 ha

Publisko ezeru sarakstā iekļauti 28 ezeri, lielākā daļa atrodas Demenes un Medumu pagastā.
Daugava sadala novadu 2 daļās.  Vēl  caur  novada teritoriju  plūst  31  upe,  kuru  garums lielāks par 10 km,  lielākās upes  -  Laucese, Dubna, Tartaks, Līksna u.c.  Daugavpils novadā tekošajām upēm ir salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā,  bet augsts palu laikā.  Veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Daugavpils ūdens līmenis  Daugavā var celties pāri par 7 metriem. Lielais ūdenstilpņu daudzums rada labvēlīgus apstākļus atpūtai un tūrismam.  Sventes ezers ir viens no dzidrākajiem.  Daudzi no ezeriem aizaug un tur ir uzkrājies ievērojams sapropeļa daudzums.  

Apmēram 3% no rajona teritorijas aizņem purvi:
Nīcgales purvs 962 ha
Kirupes purvs 638 ha
Maļinovas pag. purvā  “Tīrās sūnas purvs”  27,3 ha platībā izveidoti dzērvenāju liegumi. Purviem ir nozīmīga ūdens uzkrāšanas,  regulēšanas funkcija. Purvus izmanto kūdras ieguvei. 

Attēls