Inita Ivdra: „Ģimene iedvesmo mani darbam”

Kalupes pamatskolas sākumskolas skolotāja un mazpulka vadītāja Inita Ivdra skolā strādā jau 25 gadus, no tiem 20 gadus viņa ir direktores vietniece audzināšanas jomā un trīs gadus mazpulka vadītāja. Kalupes pamatskola ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Dzimusi Kalupē, mācījusies Kalupes skolā, vēlāk – Špoģu vidusskolā, studējusi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.

Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19.gadsimta nogalē. Tieši ASV Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt presē un popularizēt šo ideju. Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929.gadā. Kalupes mazpulks tika atjaunots 1992. gadā.

Jūs esat dzimusi Kalupē? Kur pagāja skolas gadi?
Esmu kalupiete, īsta lauku meitene. Mana bērnība, jaunība ir noritējuši Kalupes pagastā ,,Grancovā” jeb ,,Liepās”, bet jau 25 gadus dzīvoju Kalupes centrā ,,Meijās” . Pēc Špoģu vidusskolas absolvēšanas izvēlējos studēt Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bioloģijas un lauksaimniecības pamatu fakultātē. Vēlos pateikt paldies saviem skolotājiem – savai pirmajai audzinātājai Janīnai Plonei, latviešu valodas skolotājai Ligijai Plotkai un savai klases audzinātājai Valentīnai Svētiņai. Viņu iedvesmota arī es izvēlējos kļūt par skolotāju. Paldies viņām par to. Skolas laikā man ļoti padevās rokdarbi. Biju viena no čaklākajām rokdarbniecēm mājturības skolotājai Annai Šmaukstelei. Skolotāja Valentīna Svētiņa redzēja manī vadītāju, tāpēc piedāvāja man vadīt vairākus skolas pasākumus. Taču tieši skolotāja Ligija Plotka deva man iespēju deklamēt dzeju. Esmu piedalījusies vairākos daiļlasīšanas konkursos, kuros ieguvu pirmās vietas rajona mērogā.

Vai tagad arī atliek laiks dzejas lasīšanai?
Skolas pasākumos, kurus vadu, es bieži uzstājos. Vairāk gan tagad esmu noskaņojusies prozas lasīšanai. Šad tad arī kaut ko pati uzrakstu. Apkopojot savas dzīves spilgtākos notikumus un vērojumus, esmu uzrakstījusi par savas dzīves gadalaikiem. Šajos stāstos ietvertas arī bērnības spilgtākās  atmiņas, ko esmu redzējusi, dzirdējusi, sajutusi.

Kurš no gadalaikiem Jums pašai vismīļākais?
Protams, tas ir pavasaris. Jo aprīlis ir mans dzimšanas mēnesis, laiks, kad zied pirmās vizbules. Arī Lieldienas no bērnības laikiem ir īpaši tuvas.   

Kāpēc izvēlējāties tieši skolotājas profesiju? Par ko sapņojāt kļūt bērnībā?
Agrā bērnībā, spēlējoties ar lellēm, sapņoju kļūt par bērnu ārstu, tad par pavāri, jo ļoti patika gatavot. Par skolotājas profesiju es aizdomājos nedaudz vēlāk, jo tajā laikā skolotājas darbs bija ļoti liela vērtība. Pēc studijām atgriezos Kalupē, te ir izauguši un mācījušies mani bērni. Bērnības atmiņās ir palikusi mana vecmamma, kurai biju mīļākā mazmeita. Tieši viņa man iemācīja rokdarbus.

Vai arī pati esat bijusi mazpulcēnos? Kā tas sanāca, ka sākāt vadīt šo pulciņu?
Es pati neesmu bijusi mazpulcēns.Jo tad bija pionieru un komjauniešu organizācijas. Bet Kalupes mazpulka pirmsākumos ir bijis mans onkulis Jāzeps Kivlenieks. Rakstot skolas mazpulka vēsturi, tajā ir arī ziņas par pirmajiem mazpulcēniem, starp tiem arī mana tēva brālis. Un mazpulku sāku vadīt toreizējās vadītājas, skolotājas Valentīnas Svētiņas, iedvesmota. Lai arī pati nebiju mazpulcēns, tomēr labi pārzināju mazpulka darbu, jo mazpulcēnos no 1.-9. klasei darbojās mana meita. Viņa bija viena no tām, kura ieguva Mazpulku goda nominācija "Augsim!", saņemot sudraba karotīti.

Kāds ir Kalupes mazpulks? Ko dara mazpulcēni?
Mazpulkam ir savas tradīcijas – Miķeļdienas labo darbu līnija, rudens darbu skates, Miķeļdienas gadatirgus, dalība Daugavpils novada dienu gadatirgū, Mārtiņdiena, svinīgā solījuma nodošanas diena, Ziemassvētku laika labdarības akcija „Iepriecini citus”, kad mēs dodamies pie skolotājiem-pensionāriem ar saviem veidotajiem apsveikumiem, ziemas mēnešos mēs ejam uz mežu, lai parūpētos par meža dzīvniekiem, nesam tiem pārtiku un  veidojam putnu barotavas pie skolas. Neizpaliek arī pavasara un rudens talkas. Talkās mēs labiekārtojam skolas apkārtni, dodamies sakopt skolas bijušo skolotāju kapu kopiņas un piedalāmies meža stādīšanā. Mazpulcēniem pavasaris un rudens ir tas laiks, kad tiek strādāts pie individuālajiem projektiem. Šogad ir iesākti 18 mazpulcēnu projekti. Galvenās tēmas ir sarkanie sīpoli, cūku pupas, zirņi, ķiploki, truši un eksotiskie augi. Šo trīs gadu laikā esam pabijuši trijos Latvijas mazpulku forumos. Dodoties uz forumiem, bērni apkopo savu individuālo projektu darba rezultātus. Tieši forumi dod bērniem iespēju iemācīties prezentēt padarīto darbu, ar darbiem prezentējot arī savu mazpulku. Mēs aktīvi piedalāmies dažādos konkursos un grupu projektos. Viens no pirmajiem projektiem mums bija „Kalupes mazpulka darbības lappuses”, kurās apkopojām skolotājas Valentīnas Svētiņas 20 gadu darbu mazpulkā. Pērn mēs strādājām pie grupas projekta „Latvijas karavīrs laikmetu griežos”, piedalījāmies arī konkursā „Kalupes pamatskola Otrā pasaules kara laikā” un ieguvām pirmo vietu. Vēl mēs esam pētījuši Kalupes pagasta teritoriju, kurā aug dažādi dižkoki un piedalījāmies konkursā „Mans mazais pārgājiens”. Pētījuma laikā veidojām albumu, kurā tika ietverti apraksti par dažādām interesantām vietām pagastā un fotogrāfijas ar Kalupes dižkokiem. Pagājušajā gadā mūsu mazpulcēni bija arī Vislatvijas mazpulku nometnē Neretā. Tas bija skaits laiks bērniem, jo nometnes laikā viņi iepazinās ar citiem mazpulcēniem, ir izveidojusies draudzība, tagad viņi sarakstās un dalās savā pieredzē.

Pastāstiet nedaudz par savu ģimeni.
Ar vīru es iepazinos vēl skolas laikā, kopā mācījāmies Špoģu vidusskolā un augstskolas laikā apprecējāmies. Manas dzīves galvenā vērtība ir mana ģimene. Lielu uzmanību dzīves laikā esmu veltījusi bērniem. Esam izaudzinājuši divus bērnus, kas mums tagad ir liels atbalsts. Abi ir ieguvuši augstāko izglītību, pašlaik strādā. Vienmēr esam bijuši kopā – darbos, atpūtā, priekos un bēdās. Pavisam nesen nosvinēju savu skaistāko dzīves jubileju – 50 gadus. Esmu izveidojusi fotogrāfiju albumu „Dzīve, mana dzīvīte”. Pirmajās albuma fotogrāfijās redzami mani vecāki, kas man ir ieaudzinājuši darba mīlestību. Pārējās fotogrāfijās arī mana ģimene, mani bērni, fotogrāfijās iemūžināts arī tas, ko daru brīvbrīžos.

Kā pavadāt savu brīvo laiku?
Savu brīvo laiku tagad  vairāk veltu sev. Atnākot no skolas, ziemas mēnešos es adu un tamborēju, veidoju tērpus un rotas sev, arī saviem mīļajiem, lasu, meklēju receptes, lai varētu pagatavot kaut ko jaunu un garšīgu. Iestājoties pavasarim, es kopju dārzu un puķu dobes. Bērni mums dāvina ceļojumus. Rudenī  bijām Beļģijā. Savā darbā vienmēr mēģinu atrast un ieraudzīt, kaut ko arī pārveidot, lai par padarīto būtu prieks pašai un arī citiem. Darbam mani iedvesmo un dot spēku mana ģimene. Ļoti palīdz vīrs, kurš vienmēr atbalsta, jo organizatores darbā dažreiz tik ļoti nepieciešama vīrieša roka. Mans dzīves moto ir savās domās un darbos būt godīgai pret sevi un citiem. To es sevī un apkārtējos cilvēkos vērtēju visvairāk.

Kādi ir mūsdienu bērni no Jūsu, kā skolotājas, skatupunkta?
Mūsdienās bērniem ir ļoti daudz iespēju. Viņi ir ļoti radoši un darīt griboši. Tai pat laikā viņiem ir pārāk maz laika, lai apkopotu savas domas un darbus. Un tieši skolotājs ir tas, kas palīdz to izdarīt.

Vai ir kādas atšķirības starp mūsdienu bērniem un tiem skolēniem, kas mācījās laikā, kad Jūs sākāt strādāt skolā?
Pirmkārt, skolēnu bija daudz vairāk. Bērniem bija lielāka atbildības sajūta , vecāku liels atbalsts un interese par bērna darbu un panākumiem. Bez vecāku atbalsta, protams, neiztikt, it sevišķi mazpulcēniem, strādājot pie individuālajiem projektiem. Mazpulcēnu starpā bija liela konkurence.

Kāds mazpulcēniem ir bijis interesantākais projekts, ko nācies vadīt?
Tas bija projekts par dižkokiem un lietām, ko veido no koka. Apmeklējām arī vairākas pagasta zemnieku saimniecības. Apmeklējot zemnieku saimniecību „Egles”, apskatījām pagastā vienīgo senlietu privātkolekciju „Zemnieka dvēseles prieks”. Tā ir Valentīna Kukļa saimniecība, viņa meitas arī savulaik darbojās mazpulkā. Nevaru te nepieminēt liepu aleju, kura atrodas manas dzimtās mājas tuvumā, to mēs arī apmeklējām. Šajā liepu alejā  tika vadīti pasākumi. Arī pati aktīvi stādu kokus savā piemājas saimniecībā. Ir jau iestādītas vairāk kā 300 liepas, 90 priedes, 30 bērzi, kļavas un ozoli. Šis projekts bija viens no interesantākajiem, jo kopā ar bērniem izstaigājām un izbraukājām vairākas iecienītas vietas savā pagastā.

Kas mazpulkā ir ieplānots šim gadam?
Šogad mēs arī piedalīsimies grupas projektā „Latvijas karavīrs laikmetu griežos”. Un, protams, notiks 18 skolēnu individuālo projektu izstrāde.

Vai ir ieplānota arī dalība Novada dienu gadatirgū?
Protams! Tas ir viens no atbildīgākajiem pasākumiem. Ja uz Latvijas mazpulku forumu mēs dodamies prezentēt savu darbu, tad uz gadatirgu mēs vedam skolēnu izaudzēto produkciju un bērniem ir iespēja nopelnīt arī naudiņu. Gadatirgus apmeklētāji jau pazīst mūsu mazpulcēnus, labprāt pērk medu, trušus, ābolus, dārzeņus, ļoti iecienītas ir arī dzērvenes.
Jūsu novēlējums skolēniem, skolotājiem, vecākiem.

Saviem skolēniem un arī skolotājiem es novēlu dzīvē nebaidīties no šķēršļiem un grūtībām, jo tas dara cilvēku stiprāku. Vecākiem novēlu vairāk uzmanības un mīlestības dāvāt saviem bērniem, tas tiešām atmaksājas. Jo, kā saka ticējums, „ko sēsi, to pļausi”.

Olga Smane