Jānis Proms: „Nekur nav tik labi kā mājās”

Višķu pagasts ir viens no lielākajiem Daugavpils novada pagastiem, kas ir bagāts ar ezeriem un upēm. Šobrīd šeit dzīvo 1772 iedzīvotāji. Pagastā ir vairāki ciemati – Višķi, Višķu tehnikums, Špoģi un Vīganti. Pagastā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība. Bezdarba līmenis ir 8.7%, kas ir zemāks par vidējo valstī. Attīstītākās nozares pagastā ir cūkkopība, graudkopība, lopkopība, mazumtirdzniecība, tūrisms, biškopība, dārzeņkopība, kokapstrāde, augļkopība un aitkopība. Kopā pagastā ir 85 saimniecības. Pagastā atrodas arī lielākā novada vidusskola – Špoģu vidusskola, kā arī Mūzikas un mākslas skola. Ir iespēja iegūt arī profesionālo izglītību.

Ar ko sākas katra Jūsu diena?
Mana diena sākas ar to, ka izeju ārā un dziļi ieelpoju svaigu gaisu. Dzestrais rīta gaiss jebkurā gadalaikā dod enerģiju jaunai dienai. Enerģiju papildina brokastis ģimenes lokā, kur kopīgi tiek apspriesta katra citādā dienas kārtība.      

Kāds ir Jūsu dzīves moto?
Nevajag atmest cerības. Vajag mēģināt! Viss vēl var laboties, mainīties un pats galvenais - izdoties!

No kurienes Jūs nākat? Kur Jūsu saknes, dzimtene?
Mana dzimtene ir Višķi. Esmu te piedzimis, audzis un gājis skolā. Pirmās darba gaitas esmu uzsācis arī Višķos.

Pastāstiet par savu ģimeni, vecākiem.
Mani vecāki ģimeni dibināja 1972.gadā. Tieši pēc gada ģimenē piedzimu es. Mamma strādāja Špoģu vidusskolā par ķīmijas laboranti. Tēvs strādāja PMK 9 ( pārvietojamā mehanizētā kolonna). Tēva darbs bija saistīts ar meliorāciju. Tā kā abi vecāki strādāja, bērnībā ļoti daudz laika pavadīju pie saviem vecvecākiem Kalupes pagasta Keišu sādžā. Vectēvs un vecmāte arī strādāja kolhoza fermā, kas atradās netālu no mājām.  Taču neskatoties uz to, paspēja pieskatīt arī mani. Vecvecākiem daudz palīdzēju gan mājas darbos, gan fermā. Biju galvenais palīgs savam vectēvam. Vecvecākiem bija diezgan liela saimniecība – divas govis, zirgs, 8 aitas, 4 cūkas, teles un buļļi, arī vistas. Mani galvenie pienākumi bija izvest ganos un atvest mājās aitas, palīdzēt sarūpēt sienu lopiem. Garlaikoties laika nebija. Darbs dzina darbu. Taču, neskatoties uz to, bija ļoti interesanti un aizraujoši.
Pats savu ģimeni dibināju 1996. gadā. Ar sievu Elitu iepazinos sava dzimtā pagasta Špoģu vidusskolā. 1999. gadā piedzima dēls Sandis, bet 2009.gadā ģimeni papildināja meita Zane.

Kur Jūs mācījāties? Kas no skolas laikiem palicis atmiņā?
Mācījos Špoģu vidusskolā. Mana pirmā klases audzinātāja bija sirsnīgā un reizē arī stingrā  skolotāja Virgīnija Liepiņa. No 5. līdz 8. klasei klases audzinātāja bija Anna Karaševska. Pēc astoņgadīgās skolas absolvēšanas turpināju mācīties Višķu sovhoztehnikumā. Izvēlējos specialitāti - lauksaimniecības mehanizators. Kursa audzinātājs bija Jānis Koškins. 1992. gadā absolvēju Valsts Višķu lauksaimniecības tehnikumu un ieguvu tehniķa – mehāniķa profesiju. No tehnikuma laikiem atmiņā spilgti iespiedušies ir prakses laiki sovhoztehnikuma laukos un autoremontu rūpnīcā Cēsīs. Prakses laikā bija jābūt atbildīgam, nopietnam un bija labi jāpadara savs darbs.

Dzīves lielākie skolotāji?
Mans pirmais un lielākais dzīves skolotājs bija mans vectēvs Pēteris Plonis, kurš ielika stigru pamatu attieksmei pret darbu un dzimto zemīti. Iemācīja nebaidīties, bet darīt smagus darbus. Savukārt, mani vecāki, Lidija un Jānis, ieaudzināja manī mīlestību pret saviem tuvākajiem, ģimeni un apkārtējiem. No pirmajām skolotājām, Virgīnijas Liepiņas un Annas Karaševskas, smēlos pieredzi – būt prasīgam pret sevi, bet no kursa audzinātāja Jāņa Koskina mācījos būt taisnīgam un atbildīgam. Mans skolotājs, kaimiņš un draugs Boļeslavs Saulītis man daudz stāstīja par Latvijas valsts, apkārtējo pagastu un mūsu pagasta vēsturi un cilvēkiem. Viņš bija tas, kurš manī ielika sava Latvijas valsts un Višķu patriotisma daļiņu.  

Kādas bija domas par nākotnes profesiju? Kad sapratāt, ko vēlaties darīt?
Dzīve iegrozījās tā, ka visu laiku strādāju un daudz domāt un sapņot par nākotnes profesiju nesanāca. Iestājos un absolvēju Biznesa augstskolu „Turība”. Studēju jurisprudenci, jo augstskolā iegūtās zināšanas ļoti noderēja darbā. Tas mani aizrāva, studēt bija viegli, jo daudzi mācību priekšmeti bija saistīti ar manu darbu un pieredzi.

Kāda bija pirmā darba pieredze? Kas bija visgrūtākais, uzsākot darbu? Un tagad, kad jau tik daudz gadu ir nostrādāts, kādas pavada sajūtas?
Darba gaitas uzsāku 1992. gadā Višķu pagastā par katlumājas kurinātāju. Pēc tam strādāju par sētnieku, instruktoru un šoferi. Man nekad nav bijis kauns par to, ko esmu darījis. Tieši otrādi, es lepojos ar to, ka man bija iespēja šos darbus izbaudīt un tālāk veidot karjeru. No 1996.gada sāku strādāt par pagasta padomes izpilddirektoru, bet no 2009. gada par pagasta pārvaldes vadītāju. Šie nostrādātie darba gadi Višķu pagastā ir paskrējuši ļoti ātri. Strādājot esmu iepazinis pagasta ļaudis, uzkrājis pieredzi. Taču aizvien katra diena nes kaut ko jaunu. Plānu, ideju un sapņu ir daudz, taču darba diena dažkārt šķiet par īsu, lai to visu realizētu. Mazliet apstājoties un aizdomājoties, saprotu, ka laiks skrien ļoti ātri. Pat ļoti ātri.

Cik gadi ir nostrādāti Višķu pagastā? Kas visspilgtāk palicis atmiņā? Varbūt kādi cilvēki, padarītais darbs vai notikums?
Višķu pagastā strādāju jau 23 gadus. Man ir liels prieks, ka, uzsākot darba gaitas, man bija iespēja satikt lielisku, dzīvespriecīgu, optimisma pārpilnu manu pirmo darba vadītāju Jāni Kudiņu. Jānis bija tas cilvēks, kas mani vadīja, mācīja un  attīstīja. Viņš bija mans pirmais skolotājs pašvaldības darbā. Sākot strādāt par izpilddirektoru, man bija ļoti daudz neskaidrību. Bija arī situācijas, kurās nezināju, kā rīkoties. Jānis Kudiņš bija tas, kas iedrošināja uzņemties atbildību un dažreiz lika pat riskēt, lai atrisinātu problēmas un meklētu jaunas iespējas attīstīt pagastu. Strādājot kopā ar Jāni, es smēlos ļoti lielu pieredzi komunikācijā gan ar pagasta iedzīvotājiem, gan ar ministriju darbiniekiem. Kopā uzsākām realizēt pirmos Eiropas projektus Višķu pagastā.

Esmu gandarīts par to, ka man ir tik daudz dzīves skolotāji, no kuriem mācīties un par kuriem stāstīt. Kopā ar Voiceku Juhņeviču pagastā uzsākām  apsaimniekot ezerus. Sākotnēji makšķerēšana bija mūsu hobijs. Ķērām zivis un priecājāmies par katru lomu. Bet pienāca brīdis, kad ezerā lomi kļuva ļoti niecīgi. Bija dienas, kad nevarēja noķert neko. Bija attīstījusies malu zvejniecība. 1996.gadā sākām darboties ezeru apsaimniekošanas jomā. Realizējām projektus un ielaidām zivju mazuļus pagasta ezeros. Ieviesām licenzēto makšķerēšanu. Sapņojām par laivām, laivu staciju un bagātiem lomiem. Šobrīd šie sapņi sāk piepildīties.

Kādas ir priekšrocības, esot par vadītāju vīrieti?
Manuprāt, nav svarīgi, vai vadītājs ir vīrietis vai sieviete. Darba pienākumi visiem ir vienādi.  Uzticētais darbs ir jāpaveic.  

Vai esat lielākā ziņā savas valsts vai pagasta patriots?
Man patīk vieta, kur dzīvoju un strādāju . Man ir ļoti svarīgi, lai šeit viss attīstītos. Un es ļoti piekrītu teicienam „Nekur nav tik labi kā mājās…”.

Jūsuprāt, aktuālākās problēmas mūsdienu sabiedrībā, Jūsu vadītajā pagastā?
Viena no lielākajām problēmām ir cilvēku attieksme pret citu cilvēku paveikto darbu. Drūmi ir noraudzīties uz izdemolētajām atpūtas vietām, ko nesen sakārtojām. Pagastā tiek organizēti pasākumi, bet diemžēl tos apmeklē tikai neliela daļa  pagasta iedzīvotāju. Ļoti gribētos, lai cilvēki būtu aktīvāki un atsaucīgāki. Pasīvi esam arī savas teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā. Tas neprasa lielus ieguldījumus, bet gan katra cilvēka personīgo attieksmi un atbildību.

Ar kādiem jautājumiem biežāk uz pagastu nāk iedzīvotāji?
Parasti tās ir personīga rakstura samilzušas problēmas. Cilvēki uz pagastu nāk arī pēc padomiem un ieteikumiem. Dažkārt ir pamatotas sūdzības, bet citreiz - vienkārši nepamatotas sūdzības vienam par otru. Bieži nākas risināt ceļu uzturēšanas problēmas, komunālo pakalpojumu jautājumus, transporta pārvadājumu un pakalpojumu jautājumus.  

Kādas ir prioritātes Jūsu tagadējā darbā?
Galvenās prioritātes ir ceļu infrastruktūras, komunālās saimniecības un izglītības jomas attīstība.

Ar ko Jūs Višķos lepojaties? Lielākie projekti, kas paveikti un kas vēl priekšā?
2014.gadā draudzīgā aicinājuma skolu reitingā Špoģu vidusskola starp lauku vidusskolām ieguva 1.vietu valstī. Tas ir ne tikai Višķu pagasta, bet arī Daugavpils novada lepnums. 2014. gadā tika uzsākts liels projekts - ”Špoģu vidusskolas ēkas (jumta siltināšana un seguma nomaiņa, fasāžu siltināšana un apdare, iekštelpu remonts, inženiersistēmu) rekonstrukcija par kopējo summu 1 461 772 eiro.
2014.gadā projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emulsiju samazināšanai Špoģu Mūzikas un mākslas skolā” ietvaros tika nosiltināta un izremontēta skolas fasāde, tika nomainīts un nosiltināts jumts un nomainītas ieejas durvis. Šo projektu finansiāli atbalstīja Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI). Kopējās projekta izmaksas sastādīja 170 745 eiro.
2014.gada oktobrī tika nodota ekspluatācijā Višķu tehnikuma katlu māja. Kopējās izmaksas 811351 eiro. Tika pabeigta apvedceļa „Grāviņi – Višķu tehnikums” rekonstrukcija (ERAF projekts), kopējās izmaksas 402 690,55 eiro.
Mūsu pagastā ir izveidojušās vairākas biedrības: „Višķu attīstībai”, „Niedrājs”, „Višķu pērle”, „Lauku studija” u.c. Ar šīm organizācijām es lepojos, jo tās veicina  pagasta attīstību, uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, apvieno un  pulcē aktīvākos pagasta iedzīvotājus. Biedrības realizē projektus, kas sakārto apkārtējo vidi un uzlabo pagasta infrastruktūru. Šobrīd jau ir realizēti vairāki projekti. Piemēram, ir  atjaunots putnu novērošanas tornis Ostrovas ciemā, renovēta laivu stacija,  nopirktas laivas, katamarāni un niedru pļāvējs Višķu tehnikumā.  

Višķu pagastā darbojas vairāki amatieru mākslas kolektīvi - Višķu pagasta jauktais koris, Višķu pagasta senioru deju kopa „Magones” un senioru kopa „Dzīvīte”.  

2014.gadā Višķu estrādē notika Vislatvijas mednieku svētki „Minhauzens”. Tika organizētas zaļumballes un koncerti vasaras periodā.  Viens no lielākajiem pasākumiem bija grupas „Credo” jubilejas koncerts. 2015. gadā ir ieplānots labiekārtot peldvietu Ostrovas ciemā, modernizēt apkures sistēmu Špoģu mūzikas un mākslas skolā, uzbūvēt sabiedrisko pirti Višķu tehnikumā un nosiltināt pirmskolas un veselības centra ēkas fasādi.

Jūsu vaļasprieks, hobiji? Mīļākā grāmata?

No mazām dienām man patīk makšķerēt. Sešus septiņus gadus vecs puika kopā ar kaimiņu zēniem skrēju ar makšķeri uz upi. Zivis labi ķērās. Daba mani apbūra. Lai arī retāk, makšķerēju arī šodien. Lielākais loms – septiņus kilogramus smaga līdaka, ko nozvejoju Višķu ezerā. Labprāt patīk agrā rītā ar laivu iebraukt miglas klātā ezera viducī, izmest makšķeri un apcerē gaidīt, kad sakustēsies pludiņš. Ja arī nekas neķeras, mājās varu doties spirgts un labā omā. Daba dziedina un stiprina.

Ja ikdienā ir tāda sajūta, ka kaut kā pietrūkst, paņemu rokās pasaulslavena panākumu eksperta Braiena Treisija vērtīgo atziņu grāmatu. Šī atziņu krājuma sākumā B.Treisijs saka „Īsu ceļu nemēdz būt! Lai gūtu panākumus, jāceļas mazliet agrāk, jāstrādā mazliet smagāk un jāpaliek darbā mazliet ilgāk”.

Jūsu novēlējums Višķu pagasta iedzīvotājiem.
Mieru, labklājību, saticību un veselību! Aktīvi iesaistīties sava pagasta aktivitātēs! Sapņot, nospraust mērķus un tiekties tos sasniegt!