Jaunais deputāts Vjačeslavs Moskaļenko dvēselē jūtas novadnieks

Vjačeslavs Moskaļenko ir Daugavpils novada domes deputāts no partijas „Saskaņas centrs”, kopš pirms termiņa beigām mandātu nolika deputāts Jevgeņijs Gridasovs. V.Moskaļenko pēc izglītības ir jurists, strādā par sporta pasākumu organizatoru Vecsalienas pagastā, kā arī ir SIA “LatTopo” mērnieks. Neskatoties uz to, ka Vjačeslava sirdslieta ir saistīta ar iepriekšējo, zemes lietu speciālista amatu, viņš droši atzīst, ka politikā ir tikai iesācējs, taču viss vēl ir priekšā.

Jau pagājuši divi mēneši, kā esat kļuvis par Daugavpils novada domes deputātu. Kādas sajūtas? Vai jūtaties savā vietā?
Man šķiet, ka spriest par to, esmu es vai neesmu savā vietā, pirmkārt, par agru, jo par novada domes deputātu es strādāju samērā neilgu laiku, bet teikšu godīgi, darbs pašvaldībā ir pazīstams, un līdz ar to, ir viegli strādāt jaunajā amatā un pats galvenais - interesanti. Jūtu milzīgu atbildību, jo mani ievēlēja novada iedzīvotāji. Neskatoties uz to, ka dzīvoju pilsētas teritorijā, sirdī un dvēsele esmu novadnieks.

Kādi jautājumi šķiet sarežģīti un problemātiski, ar kuriem tik viegli nevar tikt galā? Kādos jautājumos sanāk visplašākās diskusijas?
Šobrīd uzskatu, ka vissarežģītākie jautājumi, ir jautājumi, kas saistīti ar finansējuma piešķiršanu, jo finansiālās iespējas ir ierobežotas, savukārt nevienu nozari vai jomu nevar atstāt bez uzmanības. Naudas jautājumos vienmēr ir viskarstākās diskusijas. Jautājumos, kas skar zemes lietas, es jūtos vairāk spēcīgs, jo ar tiem bija saistīts mans iepriekšējais amats. Diskutējam vairāk ar domu nonākt pie konkrēta, kopīgi pieņemta lēmuma. Kad sāku strādāt, man gribējās, lai visas lietas tiktu lemtas pareizi, būtu saliktas pa plauktiņiem. Lai visi jautājumi nonāktu pie loģiskām atbildēm un risinājuma. Ja jau man šo darbu ir uzticējuši vēlētāji, man gribas, lai daži procesi noritētu vieglāk un saprotamāk. Vienīgi, ir grūti vai pat neiespējami mainīt to, kas ir ierakstīts normatīvajos aktos un likumos, bet iespēju robežās var mēģināt. Nedaudz gribētos atvieglot savu kolēģu – zemes lietu speciālistu darbu. Jo viņi ir ļoti sarežģīta uzdevuma priekšā – viņiem jāveic skrupulozs juridiskais darbs, viss jāizvērtē un tikai pēc tam tas jāsaliek uz papīra.

Tātad var teikt, ka zināšanas un darba pieredze, ko guvāt iepriekšējā darba vietā, Jums palīdz arī šobrīd?
Viens no jautājumiem, kuru ik katrs darba devējs uzdod, meklējot jaunu darbinieku savam uzņēmumam, ir jautājums par darba pieredzi. Pieredze ir barga skolotāja. Tā sākumā liek pildīt testu un tikai pēc tam parāda, kā tas bija pareizi jāpilda. Uzskatu, ka zināšanas un jebkura darba pieredze vienmēr palīdz darbā.

Kā Jums liekas, kāpēc cilvēki vairāk zvana, nevis nāk risināt jautājumus klātienē?
Mēs dzīvojam 21.gadsimtā - informācijas tehnoloģiju laikmetā. Šodien katram ir iespēja iegadāties mobilo telefonu un atvieglot sev dzīvi. Jā agrāk vajadzēja aiziet uz pasta nodaļu, lai pasūtītu tur sarunu, šodien pat grūti iedomāties tādu situāciju, jo tu vari paņemt telefonu un uzdot jebkuru jautājumu tajā pašā brīdī. Laikam tāpēc, ka tas ir daudz ērtāk un nav jātērē lieks laiks. Mūsdienās visi dzīvo pēc formulas - laiks ir nauda.

Tātad gadās arī tā, ka zvana vairāku pagastu iedzīvotāji?
Jā, man ir izveidojies labs kontakts ar daudziem. Tā kā pats esmu novadnieks, esmu dzimis Ambeļu pagastā, man ir labi pazīstamas pagastu iedzīvotāju problēmas. Uzskatu, ka katra vēlētāja viedoklis ir svarīgs, tāpēc mēģinu maksimāli palīdzēt viņiem. Un tagad, kad esmu deputāts un uzklausu iedzīvotāju problēmas deputātu pieņemšanas laikos, arvien biežāk nākas saņemt arī telefona zvanus. Bieži arī paši pagastu pārvaldnieki vēršas pēc palīdzības, padoma. Viņiem ir svarīgs mans viedoklis kādā konkrētā situācijā vai jautājumā. Ar saviem partijas biedriem mēs cenšamies to darīt, cik vien spējam labāk. Šajā sasaukumā esam jau vairāk. Partijas sapulces mums notiek divas reizes mēnesī, to laikā aktīvi sanākam un strādājam. Arī iedzīvotāji vēlas piedalīties šajās sapulcēs. Deputātu pieņemšanas laiki man ir izraudzīti katru nedēļu, tomēr bieži jautājumi tiek uzdoti arī ārpus tiem.  

Skatot Jūsu pieņemšanas laikus, grafiks tiešām ir saspringts. Vai cenšaties braukt uz katru novada pagastu?  
Protams, cenšos braukt uz katru pagastu. Katrā pagastā ir risināmas konkrētas problēmas. Piemēram, trīs nedēļas atpakaļ mēs sākām risināt vienu Ambeļu pagasta iedzīvotāju jautājumu. Nākamreiz es jau braukšu ar mērķi risināt jautājumu tālāk. Tātad tā jau nebūs konkrēta pieņemšana, kuras laikā sēdēšu un gaidīšu, vai kāds nāks. Nē. Man jau būs konkrēts uzdevums, kas jāatrisina.

Kāda ir tā problēma, kuru nākas risināt šobrīd?
Tur ir stāsts par autobusa pieturu, kas sākotnēji bija vienā vietā, bet tad tika pārcelta uz citu. Tas radīja iedzīvotājos neizpratni un sava veida neērtību. Ilgu laiku pietura atradās krustojumā, tās izvietojums bija ierasts un ērts iedzīvotājiem. Saskaņā ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, pietura tika pārnesta citā vietā. Pie tam iedzīvotāji par šīm izmaiņām netika brīdināti. Mēs pārrunājām šo jautājumu ar AS „Latvijas Valsts ceļi”. Viņi mums nāca pretī un palīdzēja arī mūsu partijas biedri Rīgā. Redziet, daudzi jautājumi ir jārisina, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk un labāk. Lai arī viņi redzētu un justu, ka no mūsu puses ir šī pretimnākšana. Šie jautājumi tomēr ir jārisina kopā, saskaņojot tos arī ar pagasta iedzīvotājiem. Lai arī demogrāfiskā situācija mainās un iedzīvotāju skaits sarūk, mums ir jāuzklausa ikviens no viņiem. Lai veidojas šī saskaņa un sabalansētība. Mēs, deputāti, esam kā saikne. Iedzīvotājus vēlos mudināt vērsties pie deputātiem, tādējādi veicinot gan savstarpējo saikni starp lēmējvaru un sabiedrību, gan kopumā iesaistoties savas pašvaldības dzīves norisēs. Risinām jautājumu arī par sporta zāli Kalkūnes pagastā. Mani partijas biedri, ar kuriem tiekamies mūsu partijas sanāksmēs, ir par šādas zāles ierīkošanu pagastā. Šobrīd strādājam pie šī projekta realizācijas.

Kāpēc tieši „Saskaņas centrs”? Kuras no partijas idejām Jums tuvākas?
Pirmām kārtām, man patīk tās nosaukums – „Saskaņas centrs”. Nevaru neko sliktu teikt par citām partijām, jo visi mēs strādājam mūsu vēlētāju interesēs. Daudzos viedokļos es piekrītu mūsu partijas līderim Nilam Ušakovam. Lai arī viņš ir Rīgā, man simpatizē viņa domāšanas, vadības stils. Kaut ko no tā, kā tas notiek Rīgā, gribētos atvest arī pie mums, uz novadu. Ja jau vairāk kā puse rīdzinieku ir balsojusi par viņu, tātad viņa vadītā politika ir pareiza. Mēs partijā esam daudz jauni cilvēki, esam apmēram viena vecuma un ar līdzīgu skatījumu politikā un dzīvē vispār. Mēs strādājam ar lielu entuziasmu, ar milzīgu atdevi un tas ir mūsu pluss, mūsu priekšrocība.   

Kā Jūs vērtējat novada domes deputātu kopdarbu kopumā?
Mēs, “Saskaņas centra” deputāti, atrodamies opozīcijā. Deputātu sastāvu var sadalīt divās daļās. Ir deputāti ar pieredzi un ir jauni deputāti. Pieredzes bagātākajiem politiķiem ir savs viedoklis, jauniem – nedaudz citāds. Protams, ir nepieciešamas arī debates. Debatēs rodas risinājums. Katram ir jāizsaka savs viedoklis. Īpaši, kad skatām lēmumu projektus komitejās. Katram deputātam ir jāaizstāv savu vēlētāju intereses. Protams, arī pozīcijā esošajiem deputātiem ir jāieklausās mūsos. Cik spēcīga un stipra ir opozīcija, tikpat spēcīga ir arī pozīcija. Mans viedoklis, ka opozīcijai vienmēr ir jābūt, jo opozīcija ir cīņa, savukārt, cīņa norūda.

Kādas ir prioritātes Jūsu pašreizējā darbā?
Tagad ļoti spraigi notiek budžeta izstrāde. Pavisam nesen strādājām pie attīstības plāna apstiprināšanas, tika saliktas prioritātes. Te bija runa arī par novada infrastruktūras attīstību, par manis iepriekš minēto sporta zāli Kalkūnē. Šo ideju mēs atbalstījām. Atzīstu, ka visos pagastos ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai, bet, ja mēs kaut ko varam izveidot un izdarīt vienā, divos pagastos, mēs to darām. Jāiziet no tā, ko mēs varam izdarīt, ne jau viss ir mūsu spēkos, bet mēs cenšamies sasniegt rezultātu, kā vien spējam.

Ja aizsākām runāt par budžetu. Kurai sfērai, Jūsuprāt, būtu nepieciešams lielāks finansējums un kurai – mazāks?
Finansējums ir vajadzīgs visās sfērās. Dažreiz saka, ka kultūrai un sportam tik daudz nevajag, kā tām tiek piešķirts. Manuprāt, attīstībai ir jābūt. Ļoti daudzi novadnieki nodarbojas ar sportu, ir kultūras iestāžu apmeklētāji, pulciņu, kolektīvu dalībnieki. Sportistiem vajadzīgi jauni sporta tērpi, muzikantiem – jauni instrumenti utt. Nedrīkst samazināt finansējumu atsevišķām pozīcijām, visur jācenšas rast līdzsvars. Tomēr svarīgāka par visu ir izglītības sfēra. Ir maksimāli jāizdara tā, lai jaunatne paliktu dzīvot dzimtenē. Protams, nedrīkst aizmirst par pensionāriem, daudzbērnu un trūcīgām ģimenēm. Esam ierosinājuši noteikt atlaides trūcīgām personām Višķu sabiedriskās pirts apmeklējumiem. Paldies Daugavpils novada domes priekšsēdētajai Janīnai Jalinskai, kas šo ieceri atbalstīja.

Ja runājam par izglītību, kāds ir Jūsu viedoklis jautājumā par novada mazo skolu likteni?    
Kad mācījos Višķu skolā, tā arī bija neliela un skolēnu nebija tik daudz. Toties mēs bijām kolektīvs, saliedēti un draudzīgi. Mācīties bija interesanti. Pašlaik ir aktuāls jautājums par Skrudalienas pamatskolu. Man zvana ļoti daudzi iedzīvotāji un jautā, kāds būs šīs skolas liktenis. Paldies Izglītības pārvaldes vadītājai Irēnai Bulašai, viņa organizēs tikšanos ar skolas vadību un iedzīvotājiem. Jāatzīst, ka mums, deputātiem, ir ļoti smagi pieņemt lēmumu slēgt kādu no skolām. Ir jāizvērtē visas pozitīvās un negatīvās puses. Šādi lēmumi ir skrupulozi jāapdomā. Katrā, kaut arī mazā skolā, ir savs kolektīvs, savas tradīcijas, sava dzīve. Skola katrā pagastā veido savu īpašo auru, emocijas. Tā uztur dzīvību arī pagastā. Es tomēr ceru, ka ar laiku mēs vērsim vaļā jaunas skolas, nevis reorganizēsim esošās. Man ļoti gribētos tam ticēt. Bet tāpēc nav jāmīņājas uz vietas, ir jāīsteno programmas, lai aizbraukušie jaunieši varētu atgriezties no ārzemēm. Protams, daudz ir atkarīgs no finansējuma piesaistes iespējām un krasām demogrāfijas stāvokļa izmaiņām. Es pats esmu trīs bērnu tēvs, mani fascinē daudzbērnu ģimenes, viņu neatlaidība un dzīves spēks. Mudinu arī citus neapstāties pie paveiktā. Cerams, ka arī demogrāfiskā situācija ar laiku mainīsies uz labāko pusi. Jādomā par programmu, kura palīdzes motivēt jauniešus atgriezties no mācībām galvaspilsētā un tos, kuri aizbraukuši pelnīt naudu ārzemēs, jo bērni ir mūsu nākotne.

Kāda ir Jūsu profesija, kur esat ieguvis augstāko izglītību? Vai iegūtās zināšanas palīdz pildīt deputāta pienākumus?
Esmu absolvējis Maskavas Valsts Industriālo Universitāti, pēc izglītības esmu jurists. Bet tas ir pārāk skaļi teikts, jo par juristu sevi neuzskatu. Sirdī tomēr vairāk esmu zemes lietu speciālists. Tomēr iegūtās juridiskās zināšanas man lieti noder. Tās man palīdz tikt galā ar likumdošanu saistītiem jautājumiem.

Kad pieņēmāt deputāta mandātu, Jums bija jāatsakās no zemes lietu speciālista amata. Vai nebija sarūgtinājums?   
Nebija. Pilnībā savu sirdslietu neesmu atstājis, palīdzu un konsultēju savus bijušos kolēģus, kā vien spēju. Protams, pie manis griežas pēc palīdzības, zvana arī iedzīvotāji, zemnieki. Dvēselē esmu tomēr zemes lietu speciālists, tas darbs man labi padodas. Pastāstiet, lūdzu, par savu ģimeni. Esmu precējies, man ir trīs bērni. Vecākajam 13 gadi, mācas skolā un spēlē volejbolu. Vidējais nodarbojas ar hokeju un tikai šogad ies skolā, meitai ir pusotrs gadiņš. Esam draudzīga un laimīga ģimene!

Uzskatāt sevi par novada vai vairāk tomēr pilsētas iedzīvotāju?
Kā jau iepriekš teicu, neskatoties uz to, ka dzīvoju pilsētā, dvēselē esmu novadnieks. Visu bērnību pavadīju Ambeļu pagastā, ganīju govis, pļāvu sienu un brīvdienās bieži biju ap Ambeļu kultūras namu, kur mamma strādāja par vadītāju. Skraidījām ar puikām apkārt, jo iekšā nākt neļāva. Visskaistākās atmiņas! Droši vien tas ir nāk no bērnības, ka lauku vide man tuvāka.

Kas Jums novadā visvairāk patīk?
Cilvēki, jo viņi ir savādāki nekā pilsētā. Viņi visu uztver ar sirdi un dvēseli. Protams, arī daba. Man nāk asociācijas no bērnības, kas saistās ar manu dzimto pusi, Ambeļiem. Ziemā, tas ir skaistais parka kalns, no kura braucām ar slēpēm, bieži bijām arī Višķu pagastā, vasarā – tas ir ezers un atkal mūsu pagasta lepnums – zaļojošais parks. Tāda nostalģija. Daudzās vietās Latvijā esam bijuši, tomēr Daugavpils novads ir visskaistākais.

Kādām nodarbēm veltāt savu brīvo laiku?  
Mūsdienās vecāki gandrīz visu dienu pavada darbā, lai nodrošinātu bērnus ar visu nepieciešamo un dažreiz, noguruma dēļ, ieslēdz bērnam datoru vai multfilmu, lai varētu atpūsties pēc darba. Uzskatu to par vislielāko kļūdu. Cenšos brīvo laiku pavadīt kopā ar savu ģimeni. Vecākais dēls nopietni nodarbojas ar volejbolu, mēs bieži vien spēlējam kopā, dažreiz arī pārstāvot novadu dažādos čempionātos un sacensībās. Kopā ar jaunāko dēlu aizraujos ar hokeju. Vasaras laikā mums patīk ceļot, kaut gan, pastrādājot dārzā kopā, arī jutāmies gandarīti. Ar lepnumu varu teikt, ka mans hobijs ir mana ģimene un bērni!

Ar Vjačeslavu Moskaļenko sarunājās Olga Smane