Osvalds Kursītis: „Savs darbs ir jāpadara godam un solītais ir jāpilda”

Kalkūnes pagasts ir viena no Daugavpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Sventes, Medumu un Laucesas pagastu, kā arī Daugavpils pilsētu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalkūni (pagasta centrs), Randene, Muitas un Birkineļi. Kalkūnes pagasts dibināts 1864.gadā, iekļaujot tajā 4 muižas, 12 pusmuižas un 4 biezi apdzīvotas vietas – Grīvu, Nīderkunus, Judovku un Liginišķus. Kopš 1956.gada ietilpst Daugavpils rajona teritorijā. Pagastā dzīvo 2520 iedzīvotāji. Taču vasarās šo skaitli var droši reizināt ar 2, jo pagasta teritorijā ir 5 dārzkopības kooperatīvi, kaut arī ziemā tur dzīvo (bez pieraksta) ap 200 cilvēku, ja ne vairāk. Jau ceturto gadu par Kalkūnes pagasta vadītāju strādā Osvalds Kursītis.

Kur ir Jūsu dzimtā puse, kādas spilgtākās atmiņas par bērnību?

Esmu dzimis tagadējā Preiļu novada Pelēču pagasta teritorijā 1962.gadā zemnieku ģimenē, līdz ar to arī visas turpmākas gaitas lielākā vai mazākā mērā bija saistītas ar zemes jautājumiem – vai nu ar lauksaimniecību, vai ar citām zemes lietām. Pamatskolu pabeidzu Pelēčos, pēc tam bija Višķu lauksaimniecības tehnikums – apguvu agronoma specialitāti. Tajos laikos šī mācību iestāde ļoti augstu kotējās. Ķīmiju mums mācīja Ārenses kundze, bioloģiju – Helma Hansone.

Kā visi lauku bērni, gan sportoju, gan makšķerēju, kādu laiku vairāk biju pievērsies ķīmijai, un dalība ķīmijas pulciņā palīdzēja arī turpmākajās darba gaitās, jo agronomija lielā mērā ir saistīta ar bioķīmiskajiem procesiem.
Jāsaka paldies vecākiem par to, ka viņi ieaudzināja darba mīlestību – zinu, ka savs darbs ir jāpadara godam un solītais ir jāpilda. Pirmā „alga”, ko es biju nopelnījis, zināmā mērā bija saistīta ar darbu agronomijas nozarē – rudzu vārpu izgriešana no kviešiem kolhoza sēklas laukā. Tas bija vēl pirms skolas gaitu sākuma. Mēs bijām četri un centīgi pildījām uzticēto darbu – bija tulzna uz pirksta un liels prieks par nopelnīto naudu – 3 vai 4 rubļiem – un uzslavu.

Vai Jums ir liela ģimene?

Ar sievu Lidiju iepazināmies vēl pamatskolā. Apprecējāmies, mācoties akadēmijā. Meitas Zinta un Ginta strādā banku sektorā Rīgā. Mamma dzīvo Dubnas pagastā. Man ir divas māsas un abas saistītas ar pedagoģisko darbu – viena strādā Daugavpilī, otra – Špoģu vidusskolā.

Pastāstiet, lūdzu, par savām darba gaitām.

Darba gaitas uzsāku 1981.gadā Pelēčos – Kārļa Marksa kolhozā, tad sekoja divi gadi armijā. Atgriezos darbā un iestājos neklātienē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Pakāpeniski darbs ievirzījās saistībā ar zemes reformu, un apmēram 15 gadus darbojos šajā jomā. Darbs bija saistīts gan ar praktisko mērniecību, gan administratīvo darbu dažādās Zemes dienesta struktūrās Latgalē un Rīgā. Pirms sāku vadīt Kalkūnes pagastu, strādāju Zemes dienesta reģionālajā nodaļā par vadītāju. Pēdējos 20 gadus mana darba vieta nav bijusi tuvāk par 20 kilometriem no dzīvesvietas.  Darba gaitās palīdz humora izjūta, uzskatu, ka ir jāprot pasmaidīt par dzīvi un par sevi.

Vai hobijiem laiks paliek?

Vienam – makšķerēšanai – laiku tomēr atrodu, par cik māja atrodas upes krastā un var atrast brīvu brīdi un pamētāt spiningu. Gads sākās veiksmīgi - 1.janvārī Dubnā vienu līdaku jau noķēru. Esmu arī mednieks, bet šim hobijam tomēr laika sanāk mazāk.

Jūs nomainījāt ilggadējo Kalkūnes pagasta vadītāju Arnotiju Cimošku. Vai daudz ko mainījāt, sākot strādāt?

Protams, jebkurā gadījumā jaunajā darba vietā jebkuram cilvēkam ir savs redzējums vēlamo lietu kārtību, jo viņam ir kaut kāda sava pieredze un savs skatījums uz darba lietām, gribas kaut ko uzlabot. Protams, bija tā arī man – dažas ieceres ir izdevies īstenot, citas vēl nē. Ja finansiālie resursi būtu ievērojami lielāki, arī darbi pavirzītos aktīvāk uz priekšu. Jebkurā gadījumā pa šiem gadiem gan ar Eiropas fondu palīdzību, gan ar novada domes finansējumu ir izdevies ne mazums ko paveikt – tajā skaitā ūdenssaimniecības projektus gan Randenes, gan Kalkūnes ciemā. Tagad ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošana ir paveikta. Pabeigta pagastam ļoti nozīmīga Jubilejas, Ķieģeļu un Strādnieku ielas rekonstrukcija. Jubilejas ielā izdevās atrisināt jautājumu par tās apgaismojumu, kas bija ļoti aktuāli. Izdevās būtiski aktivizēt pagasta kultūras dzīvi. Ļoti ceru, ka šogad mums izdosies pietiekoši augstajā līmenī organizēt jau par tradicionālu kļuvušo festivālu „Asti gaisā!”. Pēdējos gados iespēju robežās esam centušies ieguldīt Randenes skolas un  bērnudārza attīstībā. Skolas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešamas regulāras investīcijas tās infrastruktūrā un aprīkojumā. Zināmā mērā tas ir izdevies, bet tas viss vēl ir procesā un arī šogad ir paredzētas investīcijas gan skolas telpu remontā, gan elektroinstalācijas tīkla sakārtošanā. Centīsimies, lai mūsu Randenes skola eksistētu. Ļoti būtisks fakts, ka šajā mācību gadā ir palielinājies skolēnu skaits.

Kādu jautājumu risināšana šo triju gadu garumā vienmēr ir bijusi pirmajā vietā? Kādas prioritātes?

Prioritātes ir nemainīgas praktiski visiem lauku pagastiem. Tiem, kuriem ir skolas – tā ir skola, ceļi visiem ir prioritāte un visiem pietrūkst līdzekļu, lai tos uzturētu daudz labākā, augstākā līmenī. Taču finansējums ir tāds, kāds ir. Mums ir viens liels pluss – lai arī vecs, taču tomēr ir savs greiders. Tas jau būtu bezmaz vai uz muzeju sūtāms, jo, saskaņā ar dokumentiem, tam ir jau 50 gadi. Jāsaka, ka no sākotnējā greidera labākajā gadījumā ir saglabājies tikai rāmis. Mēs plānojam vairāk ieguldīt ceļu un citas infrastruktūras elementu uzturēšanas darbu mehanizēšanā. Paļauties uz ilglaicīgu roku darba iesaistīšanu ceļu uzturēšanā „simtlatnieku” un līdzīgu programmu ietvaros nav pamata, līdz ar to ir maksimāli jāmehanizē visi ceļu uzturēšanas darbi. Šogad, ja budžets pildīsies normāli, ir paredzēts iepirkt tehniku, kas palīdzēs uzturēt ceļu nomales un grāvjus – zāles un krūmu pļaujmašīnu, kas būs būtisks ieguldījums ceļu uzturēšanā. Sakārtots ceļu tīkls ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības attīstībai.

Pastāstiet nedaudz par Kalkūnes pagastu. Kāds tas ir?

Mums ar kaimiņu pagastiem nesen bijuši kopīgie svētki – 150 gadi Kalkūnes pagastam, jo pagasts vēsturiski bija ietvēris daudz lielāku teritoriju. Tuvojas vēl viens nozīmīgs datums – 2019.gadā Kalkūnei būs 500 gadu jubileja. Vēsturiskajos dokumentos Kalkūne pirmo reizi pieminēta 1519.gadā. Kalkūne vispār ļoti bagāta ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem un vēsturiskām personībām. Diemžēl Kalkūnes nosaukums bieži ir bijis saistīts ar dažādām karadarbībām dažādos laika posmos. Faktiski dokumentos atrodamā pirmā apdzīvotā vieta Kalkūnes pagasta teritorijā ir Baltkāju pilskalns, kas dažos dokumentos ir nosaukts par Kalkūnes pilskalnu. Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem, ir konstatēts, ka tas bija apdzīvots no agrā dzelzs laikmeta. Pagastā ir ļoti daudz kultūrvēsturisko pieminekļu, bet diemžēl viena daļa ir gājusi zudumā ne īpaši apdomātas saimniekošanas rezultātā padomju laikos, sevišķi tas attiecas uz Kalkūnes muižas kompleksu, kas ir ļoti cietis. Ir mums tādi objekti, kas ļoti prasās pēc būtiskiem ieguldījumiem un sakārtošanas, tai skaitā arī Kalkūnes muižas ēka, pati Kalkūnes pils, luterāņu baznīca, kas atrodas kapsētas teritorijā Birkeneļos. Jāsakārto arī Raiņa muzejam piegulošās ēkas. Pagasta teritorijā ir vairāki kritušo karavīru apbedījumi un piemiņas zīmes, kurus cenšamies uzturēt kārtībā. Ļoti patīkami, ka ir aktivizējušās sabiedriskās organizācijas, piemēram, vēsturnieku organizācija „Calcuna” un biedrība „Sivillas”. Sadarbībā ar biedrību „Calcuna” ir izdevies piesaistīt finansējumu grāmatas „Kalkūnes pagasts gadsimtu ceļos”, kā arī starptautiskas zinātniskas konferences ar Lietuvas, Igaunijas un Krievijas vēsturnieku piedalīšanos organizēšanai. Mūsu pagastā dzīvojuši un strādājuši daudzi ievērojamie cilvēki –  sabiedriskais darbinieks Hamilkars fon Felkerzāms, J.Raiņa skolotājs Gustavs Bazeners, dārzkopis Krišjānis Kalniņš, diplomāts Viktors Grose, Jānis Rainis, Latgales kooperācijas kustības pamatlicējs Vilis Siliņš, igauņu dramaturģijas pamatlicējs Augusts Kicbergs, sabiedriskais darbinieks Andrejs Švirksts un daudzi citi.

Kādas ir problēmas Jūsu vadītajā pagastā, kā tās atrisināt? Kādi ir aktuālākie jautājumi, ar kuriem nāk iedzīvotāji?

Negribu teikt, ka tās ir problēmas – tas ir ikdienas darbs. Ļoti gribētos, lai mēs varētu ieguldīt ievērojami lielākus līdzekļus periodiskajā ceļu uzturēšanā, tas ir ceļu rekonstrukcijas darbos. Diemžēl ir ceļi, kuriem pilnā apjomā jāatjauno braucamās daļas virskārta. Ceļu uzturēšanas darbus sarežģī arī tā, ka mēs esam viens no tiem nedaudzajiem pagastiem, kuru  teritorijā nav neviena grants karjera. Grants transportēšana no blakuspagastu teritorijas izmaksā dārgi.

Kalkūnes pagastā ir viens no augstākajiem siltumenerģijas tarifiem novadā. Siltumenerģijas piegādātājs SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” ir izstrādājis vienotu tarifu visiem SIA  „Naujenes pakalpojumu serviss” piegādātās siltumenerģijas patērētājiem. Februārī stāsies spēkā jaunais tarifs, kas salīdzinoši ar pagasta teritorijā pašreiz spēkā esošo  būs nedaudz zemāks. Nav pamata pieņēmumiem, ka būtisku tarifa samazinājumu var panākt ar ekonomiski nepamatotiem voluntāriem lēmumiem. Būtisku apkures izmaksu samazinājumu var panākt tikai un vienīgi ar saimniecisku attieksmi pret savu dzīvokli un māju kopumā, kā arī veicot savlaicīgas investīcijas, lai mazinātu mājas siltuma zudumus. Līdz šim mūsu iedzīvotāji nav pietiekoši aktīvi izmantojuši valsts un pašvaldības piedāvātās iespējas māju siltināšanas projektu finansēšanā, kaut arī pēdējā laikā arī šajā jomā vērojamas pozitīvas tendences.

Visai sarežģīta situācija ir komunālo pakalpojumu rēķinu savlaicīgas apmaksas jomā. Komunālie maksājumi veido ievērojamu daļu no ģimeņu ikmēneša izdevumiem. Zemā iedzīvotāju maksātspējas līmeņa dēļ veidojas parādi, kuru dzēšana bieži kļūst par ilgstošu un sarežģīti administrējamu procesu.

Pagasta teritorijā nav sporta zāles, kas būtiski apgrūtina Randenes skolas darbu, ka arī sporta skolas Kalkūnes filiāles nodarbību pilnvērtīgu norisi. Pagasta pārvalde darīs visu iespējamo, lai šo situāciju tuvākajā laikā mainītu.
Vēl viena pagasta specifika ir tā, ka mums ir 5 dārzkopības kooperatīvi. Tas sarežģī nodokļu administrēšanu, jo pagasts nav tik liels, taču administrējamo skaits ir nesamērojami liels. Tas rada nopietnas problēmas.

Kādi ir pagasta lielākie uzņēmēji, zemnieki?

Kalkūnes pagastā ir daudz uzņēmumu – šajā jomā mēs varam konkurēt ar Naujenes pagastu. Uzņēmējdarbības vide ir ļoti dinamiska vide, ir daudz uzņēmumu, kuri pēc izveidošanas darbojas ilglaicīgi un ļoti sekmīgi, ir tādi, kuriem nav tie labākie laiki, it sevišķi tiem, kas orientēti uz transporta tranzītpakalpojumu sniegšanu un uz Krievijas tirgu. Ilgāku laiku strādā mūsu flagmaņi „Trevors”, „Zilā lagūna”, „Avis D”, „Žabo”, „Koka nami” un Daugavpils eksperimentālā rūpnīca u.c.

Nevarētu teikt, ka Kalkūnes pagasts ir izteikts lauksaimniecības pagasts, bet tomēr mums ir arī spēcīgas zemnieku saimniecības „Jaundzintari” (īpašnieks G.Gorkins), „Bērzkalni” (īpašnieks V.Pavlovskis), „Zemdegas” (īpašnieks V.Gorkins), Konstantīna Putro saimniecība.

Pašvaldība nedrīkst tiešā veidā investēt uzņēmējdarbībā, tomēr pašvaldībai ir iespējas sekmēt uzņēmējdarbības attīstību. Viens no atbalsta veidiem ir ielu un ceļu tīkla sakārtošana. 2014.gadā šajā jomā sasniegts būtisks progress, par cik tika realizēts uz uzņēmējdarbības atbalstu orientēts projekts, rekonstruējot Ķieģeļu un Strādnieku ielas.

Iespēju robežās cenšamies nodrošināt ceļu tīrīšanu, lai uzņēmumi varētu gan pievest izejvielas, gan izvest gatavo produkciju. Bijuši gadījumi, kad arī nakts laikā ir jāceļas un jāorganizē ceļu tīrīšanu, lai, piemēram, firma „Žabo” varētu izvest gatavo produkciju, jo lielais refrežirators nevar pa aizputināto ceļu tikt līdz šosejai. Ko lai dara – vajag palīdzēt.

Kādas tradīcijas pastāv pagastā?

Meteņu atzīmēšana, Jaungada eglīte bērniem, Jaungada balle, jaunas tradīcijas – pasākums bardiem „Aprīļa ģitāra”, festivāls „Asti gaisā!”, aktīvi piedalāmies „Muzeju naktī”, izmantojot pils telpas.

Kādi ir galvenie Jūsu darbības principi? Dzīves moto?

Apsolīto izpildīt, un, ja nevar, tad nesolīt. Citādi nebūs uzticības ne no kolēģiem, ne no iedzīvotājiem

Par ko pagastā ir vislielākais lepnums?

Pirmkārt, tie ir cilvēki. Nebūtu cilvēku, nebūtu pagasta. Ir ļoti daudz kompetentu cilvēku, kuri strādā un arī kuri jau ir beiguši savas darba gaitas. Kalkūnieši var lepoties ar savu vēsturi un novadniekiem, ar uzņēmējiem, kuru produkciju pazīst tālu aiz valsts robežām, ar to, ka pagasta teritorijā ir lidlauks - mūsu iespēja, ko mēs veiksmīgi izmantojam, rīkojot festivālu „Asti gaisā!” Apmeklētāju skaits ir līdz 2000 cilvēkiem, tai skaitā arī tūristi, piemēram, 2013.gadā viens no uzvarētājiem gaisa pūķu sacensībās bija Itālijas pilsonis no pilsētas Asti, kurš brīnījās, ka festivāls nosaukts par godu viņa pilsētai.

Kalkūnē darbojas arī Špoģu mūzikas un mākslas skolas filiāle. Liels prieks ir, ka izdevās jauniešu centrā atvērt bērnu un jauniešu sporta skolas filiāli, kur notiek boksa nodarbības, un 2014. gadā ir izcīnītas godalgotas vietas starptautiskos turnīros un Daugavpils pilsētas atklātajā čempionātā.

Ko gribat novēlēt pagasta cilvēkiem?

Galvenais lai būtu stipra veselība, saticība ģimenēs. Lai Kazas gadā pietiek kazas uzņēmības nosprausto mērķu sasniegšanā.

Teksts - Irina Jegorova